Tilpumsvars ir skaitlisks lielums,kas raksturo koksnes smagumu un arī mehānisko izturību. Jo lielāks ir koksnes tilpumsvars, jo parasti tā izturīgāka. Vienas un tās pašas sugas kokiem tilpumsvars var būt ar lielāku vai mazāku novirzi atkarībā no koka mitruma, koka augšanas apstākļiem, tā vecuma, gadskārtu platuma u.c. faktoriem. Minēto iemeslu dēļ tilpumsvars parasti rada koka parauga vidējo tilpumsvaru. To izsaka g/cm3 vai t/m3. Tā kā tilpumsvaru ietekmē koksnes mitrums,tad, lai tilpumsvarus būtu iespējams salīdzināt, tos nosaka absolūti sausai vai 15% mitrai koksnei.
Vadoties no 15% mitras koksnes tilpumsvara, dažādu koku sugas var iedalīt šādās grupās:
1. Ļoti smagi koki (tilpumsvars virs 0,80). Pa lielākai daļai tie mēdz būt eksotiskie koki,melnkoks, buksus, dažādas akāciju sugas, kizils, dzelkava, pistācija, saksauls u. c. Šo koku izplatība nav liela, tāpēc arī to izplatība ir stipri ierobežota.
2. Smagi koki (tilpumsvars 0,80-0,70). Te ietilpst diezgan plaši lietotais ozols, ābele, bumbiere, baltā akācija, īve, baltais skābardis u. c.
Smagos kokus lieto tajās vietās, kur nepieciešama liela izturība un sīkstums.
3. Vidēji smagi koki (tilpumsvars 0,7-0,61). Šī grupa aptver plašāk izplatītākos lapu kokus: bērzu,gobu, kļavu, osi, lapegli u. c.
4. Vidēji viegli koki (tilpumsvars 0,60-0,51). Šajā grupā ietilpst vīksna un kastaņa.
5. Viegli koki (tilpumsvars 0,50-0,40). Šajā grupā ietilpst mūsu klimatā plaši izplatītākie koki: priede, alksnis, apse, liepa, egle, vītols, ciedru priede u. c.
6. Ļoti viegli koki (tilpumsvars 0,4 un mazāk). Mūsu klimatiskajos apstākļos tie neaug. Šādi koki ir veimutpriede, kliptomerija, balza u. c.
|