Iepazīstot koka sastāvdaļas, to uzbūvi un ilgo augšanas laiku, mēs
sapratīsim, cik svarīgi ir ekonomiski izlietot koksni mūsu tautas
saimniecības vajadzībām.
Koksnes uzbūve parādīta stumbra šķērsgriezumā, kur redzams kodols,serde, koksne un miza ( ).
Kodols, kura diametrs ir no 2 līdz 5-8 mm, ir irdens. Serde sastāv no
koksnes, kas izveidojusies koka augšanas pirmajos gados. Šī koksnes
daļa ir irdena un vāji saaugusi ar kodolu. Serde sastāda vienu desmito
daļu no stumbra diametra.
Koksne ir stumbra galvenā daļa, kas
veidojās no ik gadus pieaugošam gredzenveida slāņiem,kurus sauc par
gadskārtām. Gadskārtu gredzeni ir ļoti labi saskatāmi. To platums
ietekmē koksnes kvalitāti un īpašības. Skujukokiem ir jo izturīgāka
kosne,jo šaurāki gadskārtu gredzeni.Vērtējot skujukoku koksni, par
labākas kvalitātes koksni uzskata tādu,kurai radiālā virzienā stumbra
viena centimetra šķērsgriezumā ir ne mazāk kā 3 un ne vairāk kā 25
gadskārtas. Lapu kokiem (ozolam,osim,kastaņai) tieši otrādi- jo platāki
gadskārtu gredzeni,jo blīvāka,cietāka un izturīgāka koksne.
Atkarībā no koksnes uzbūves koki var būt ar kodolu
(priede,lapegle,ozols,osis) vai bez kodola (bērzs, apse,alksnis,
skabardis,kļava). Kokiem, kuriem ir kodols, koksnes daļa ,kas atrodas
tuvāk serdei,ir tumšākā krāsa un to arī sauc par kodolu,bet
periferiālā,jaunākā kosnes daļa ir aplieva. Kodola koksne ir
blīvāka,cietāka un izturīgāka. Tā ir izturīgāka arī pret puvi. Aplieva
nav tik izturīga un blīva.
Dažām bezkodola koka sugām novērojams
stumbra centrālās daļas satumsums, tā saucamais pseidokodols. Tāds mēdz
būt bērzam,kļavai, dižskabardim,apsei.
Mēbeļu, dekoratīvo
izstrādājumu un ēku konstruktīvo elementu izgatavošnai izmanto tikai
koksni bez serdes daļas.Serdes koksne ir mazāk izturīga, un to lieto
taras, sētas elementu,starpsienu u.c. izgatavošanai.
Miza sastāv
no ārējā korķa slāņa un iekšējā-lūksnas slāņa. Korķa kārta pasargā koku
no ārējās kaitīgās mehāniskās iedarbības,bet pa lūksni sula virzās
lejup. Starp mizu un koksni atrodas plāns audu slānis,kas nosaka koka
augšanu resnumā.
Daudz vairāk par mūsu Latvijā augošajiem kokiem
un to detalizētāku aprakstu atradīsi šajā tiešam ar saturu bagātajā
mājaslapā----> (jekabs.lathost.lv)
Izmantotā literatūra.
(H.Šterns)
"Namdaru un būvgaldnieku darbi"
Rīga "AVOTS" 1987
|
