Ir 8 zāģmateriālu apstrādes veidi: zāģēšana ,ēvelēšana,kalšana,uzbšana,
virpošana , lobīšana un slīpēšana. Visos šjaos kokapstrādes veidos tiek
nogrieztas skaidas.
Jebkura kokmateriālu griezējinstrumenta (ko darbina ar roku vai mehāniski) galvenā daļa ir ķīlis;tam ir priekšējā, sānu un muguras skaldne.
Priekšējās un muguras skaldnes krustošanās smaili sauc par
griezējšķautni jeb griežņa asmeni. Dažiem darbarīkiem,piemēram,
šķērszāģu zobiem, griezējšķautne veidojas, krustojoties priekšējai un
sānu skaldnei.
Pēc darbarīka griezējšķautņu skaita griežņus
iedala vienkāršjos un komplicētajos griežņos. Pie vienkāršajiem
griežņiem pieskaitāmi darbarīki,kuriem ir viena ēvelēšanas
griezējšķautne,piemēram,
skrubes,rupjēveles,gludēveles,dzegēveles,gropēveles u.c, kā arī
ēvelmašīnu,biezuma ēvelmašīnu u.c,darbagaldu naži. turpretīm
komplicētie griežņi ar divām un vairāk griezējšķautnēm ir ar roku
spēku, kā arī mehāniski darbināmiem zāģiem,urbjiem,dažiem frēžu
kronīšiem u.c.
Griešanas procesā grieznis iedziļinās koksnē un
sastop pretestību, kuras pārvarēšanai nepieciešams spēks. Šo spēku sauc
par griešanas spēku un izsaka spēku kilogramos (kgf).
Pretestības
lielums, ko grieznis sastop uz skaidas 1 cm2 šķērsgriezuma laukuma,
sauc par griešanas īpatnējo pretestību. Šī pretestība ir vienāda ar
griešanas spēku, kas dalīts ar šķērsgriezuma laukumu, t.i., kgf/cm2.
Griežot koku ,liela nozīme ir leņķiem,ko griežņa priekšējā un muguras
skaldne veido ar koksnes apstrādāto un apstrādājamo virsmu. Leņķi
ko veido priekšējā un muguras skaldne,sauc par asinājuma leņķi. To
izvēlās atbilstoši apstrādājamās koksnes cietībai. Asinājuma leņķis
ēvelnažiem un galdnieka kaltiem ir 20...30 grāgiem,bet grudkaltiem
-18...20 grādiem.
Leņķi starp griežņa priekšējo skaldni un
apstrādāto koksnes virsmu sauc par griešanas leņķi. Ēvelnažiem šim
leņķim jābut 45...50grādi,bet ēvelmašīnu griezējnažiem-45-65grādi.
Apstrādātās virsmas gludums ir atkarīgs no grīešanas leņķa - jo tas
lielāks,jo gludāku iegūst apstrādāto virsmu. Palielinot griešanas leņķi
,vienlaikus palielinās arī griešanai vajadzīgais spēks. Bez tam
apstrādātās virsmas gludumu arī ietekmē griezinstrumenta rotācijas
ātrums,kā arī detaļas padeves ātrums. Šo sakarību var izteikt šādi: jo
lielāks ir griezējinstrumenta rotācijas ātrums,jo mazāka ir padeve,jo
gludāku iegūst detaļas virsmu.
Leņķi, ko veido griežņa muguras
skaldne un apstrādātās detaļas virsma,sauc par muguras leņķi. Šī leņķa
lielums ir atkarīgs no asinājuma leņķa un griešanas leņķa lieluma.
Apstrādājos koksni ar griezni dažādos virzienos, izšķir trīs
pamatvariantus:
griešana šķērsām koksnes šķiedrām,griešana paralēli koksnes škiedru
virzienam un griešana šķērsām koksnes šķiedrām- tangenciālā virzienā.
|