Taupība būvniecībā.
neaizmirsīsim kad raksts no 1940 gada
Mūslaiku cilvēka personīgās prasības,bet arī uzlabotie darba apstākļi uzstāda dzīvokļiem, darba telpām, sanāksmju telpām utt... ar vien lielākas prasības, kā tehniskā izveidošanā, labierīcību iekārtošanā, tā arī ērības un piemērotības ziņā.
No otras puses ēkās ieguldītam kapitālam ,tā sakot, jārentējas, ēkas ekspluatācijas ienākumiem jāsedz ēku remonts, kā tekošais, tā arī kapitālais, jāsedz rentes ieguldītam kapitālam un jāiekrāj 80-100 gados tik daudz, lai novecojušās ēkas vietā varētu uzcelt jaunu.
Vai lēti būvēt nozīmē taupīgi būvēt? Man šķiet kad nē!-
Veca paruna skan: "Kas lēti pērk,tas dārgi maksā".
Saprotams, ka viegli būvētas ēkas salīdzinājumā ar normāli būvētām ēkām pie vienlīdzīga apbūvējamā laukuma izmaksās lētāk, bet pirmo mūžs būs arī pie pareiza būves veida 30-40 gadu, Toties vecas lauku, kā arī pilsētu koku ēkas mūžs ir 100 un vairāk gadu, bet mūra ēkas mūžs vairāki simtu gadu.
Lēti, līdz ar to viegli vai pavirši būvē tikai tāds, kas cer izsist labu peļņu īpašumu tālākpārdodot. Nopietns īpašnieks, kas nav vienas dienas saimnieks, būvē izturīgi,labi, pēc noteikumiem, ar labiem materiāliem, lai ēka pārdzīvotu viņu un nākošai paaudzei dotu iespēju uz tēva radītajiem labajiem pamatiem turpināt augšup ejošo dzīvi.
Nevaru iedomāties, kā gan pēc 30-40 gadiem izskatītos Latvija, it sevīšķi uz laukiem, ja zemnieki ,teiksim pēdējos 20 gados, būtu cēluši savas dzīvojamās un saimniecības ēkas tikai lēti, no viegla būvmateriāla, ar vieglu amatnieku roku. - Jāpieņem, ka tad pēc 30-40 gadiem uz laukiem vairs ēku nebūtu, jo vieglu ēku mūžs labākā gadijumā nepārsniedz 30-40 gadu. Arī no tautsainiecības un hipotekārā viedokļa nevarētu atzīt par pareizu būvēt vieglas ēkas.
Bet arī šeit jānovelk robeža,un nevar uzstādīt vienas un tās pašas prasības visām ēkām.
Man šķiet, ka ēku būves palētināšanās lieta stāv ciešā sakarā netikvien ar katra saimnieka un sainiecības prasībām,bet arī ar būvnoteikumu prasībām. Piem., vai būtu pareizi prasīt, lai būvētājs izpilda vienus un tos pašus noteikumus, neatkarīgi no tā, vai viņš ceļ 1stavu vienģimenes māju,2 stāvu 2 ģimeņu māju vai 5 stāvu vairāku dzīvokļu māju. Piem., kāpēc gan pretuguns mūris jānovieto 25,6 m no otra pretuguns mūra? Kāpēc gan ne 30 vai pat 40 m, kā to pielaiž ārzemēs. Vai lauku būvniecībā nevarētu attālumus starp atsevišķām ēkām samazināt, pastiprinot prasību pareizi būvēt dūmeņus, tos savlaicīgi tīrīt un vispārīgi piegriezt vērību apkures ierīcēm. Tuvāk novietotas ēkas aiztaupītu lauciniekam bezgala daudz lieku soļu, dotu iespēju vieglāk pārbaudīt un vadīt darbus. Ugunī deg un sabrūk gandrīz katrs būvmateriāls, tā tad nevajadzētu pārspīlēti meklēties pēc ugunsdrošiem materiāliem , bet varbūt būtu derīgi pārspīlēt prasības to ierīču pareizai iekārtošanai un lietošanai, no kurām uguns varētu celties. Tāpat jāaudzina tauta, ševišķi bērni,uzmanīgi apieties ar uguni. Tādas un tamlīdzīgas domas uzmācas, kad pievēršas jautājumam: kā panākt lietderīgu un saprātīgu taupību būvniecībā?
(Būvinž. P.Bēnfelds)
citāts no "Būvniecība"
Rīga,1940
Akc.sab. Valters un Rapa
|